ja nepatīk, aizgiezies un ej
Viss sākās ar domu, kas pazibēja skatoties uz sevi spogulī, kamēr tīrīju nagus ar citronskābi....
.............
Nu saki man viens - kā tādu var nemīlēt? nu kā mani var nemīlēt?
nu nevar taču!
es esmu tik skaista, tik mīļa, tik gudra, tik laba, tik pārsteidzoša...!
manī dzirksteļo dzīvība, burbuļo prieks, naivums un nopietnība, kā dīvains sakņu - augļu kokteilis,
ar manām acīm skatās bērna dvēsele, kas pilna mīlestības...
Mana mīlestība - tā ir tik liela, silta, bagāta, tā spēj Tevi apņemt kā sega, kā saules stari, kā velēna apņem zemi...
Mana mīlestība spēj visu!
Tā spēj stāvēt uz ceļiem dubļos un lūgties Dievam par Tavu dzīvību, tā spēj pazemoties un pārdoties - lai tikai Tev būtu labi.
Tā spēj sarauties maza, maza un paslēpties vistumšākajā kaktā pie vakar kurinātās plīts, ierušinātioes pelnos un sēdēt klusiņām, lai tikai netraucētu Tavu miegu...
Mana mīlestība prot būt arī jautra un pārgalvīga - ejot pretī sniegpārslām naktī, dziedāt jūrai vējā, basām kājām izbrist Rīgas ielu peļķes...dejot uz Liepājas šosejas un mīlēties trepju telpā...
Tā prot aizmirst visu uz pasaules un lidot...
Mana mīlestība māk arī pacelties līdz zvaigznēm un lidot uz ērgļa spārniem virs mākoņiem, celt sapņu pilis,....un klusēt baznīcā....
Mana mīlestība ir kā māte, kas nes uz rokām savu naktī raudošo bērnu, tikai tā raud līdzi un varbūt tas Tev nepatīk...
Mana mīlestība elpo kopā ar Tevi...varbūt tas ir pārāk daudz?
varbūt tā neļauj Tev ielīst savā alā, būt tādam kāds esi , nebaidoties nodarīt pāri?
varbūt Tu to negribi?
Varbūt Tev to nevajag?
Tā Tev ir lieka?
Ja tā - tad lūdzu aizgriezies, neskaties uz to un aizej!
Nepaliec blakus ne mirkli, ne minūti, ne dienu!
Lūdzu neesi blakus!
Jo savādāk, tā pārvēršas par trauku vai grīdas luptu, ar kuru ir ērti nomazgāt traukus vai saslaucīt mēslus, tā pārvēršas par dzīvu mironi, kas smird..
Lūdzu, ja to tev nevajag aizej! aizej un esi brīvs!
......
Tā nedrīkst, tas nav cilvēcīgi, tas ir ļaunāk par nāvi...
Nedari tā...lūdzu....
|
